ouououaua

Principā pēdējās dienas bijušas dīvainas, lai gan būtu pilnīgi nepareizi teikt, ka sliktas. Ir forši, ļoti forši. Esmu par visu sapriecājusies. Es priecājos par visu. Bet tikpat daudz, cik priecājos, tikpat ir dusmas. Nezinu, no kurienes man viņas rodas. Jebkurā mēness fāzē, dienā, laikā. Mans aizkaitinājums izpaužas sākumā nelielās dusmās vai īgnumā, pēctam vienmēr kād skaut ko pasaka un mani tas aizsvilina un tad es sadusmojos una r nevienu nerunāju. Nezinu, ko lai padara. Kāpēc es esmu tik uzvilkta par visu? Ko man darīt, kā man justies, kā man būt?

Varbūt man ir uzmanības problēmas. Tā kā tajam puikam no grāmatas, ko šonedēļ izlasīju. Grāmata saucās “Savādais notikums ar suni naktī”. Lai gan nav tā, ka manā šķīvī ēdiens nedrīkst saskārties, nekas nedrīkst būt dzeltens vai brūns, neviens nedrīkst man pieskārties nekādos apstākļos. Lasīju un domāju – cik gan cilvēkam daudz visādu problēmu. Un kā viāns var vispār pārvarēt. Jocīgi.

Lai nu kā, pirms pāris dienām aizbraucu uz laukiem pastrādāt kaut ko. Nedaudz apdedzināju plecus, bet ieguvu nedaudz iedegumu kaut kādu. Neesmu es grillēta vista, lai gan uz pleciem izskatās, ka akut kas tāds varētu veidoties. Un šodien tā sagribējās uz karierīti aiziet, to arī darīju. Vēl pasauļojos. Un nopirku šortus. Šajā brīdī visiem būtu jāšokējas, jo es patiešām viņus arī uzvilku. Pa pilsētu un ārā arī :O

Jā, un kopš zinu, ka braukšu uz Labo Dabu, tad man ir iestājusies pilnīga Lapko atkarība. Lai gan datorā mētājas tikai 37 dziesmas, bet es tās maļu daudz. Uh. Humpaļos maiku nopirku baltu un Omijam paprasīšu, lai uzbliež tur virsū `the new bohemia` uzrakstu, kas ir viņu jaunais albūms. Un tad ņemšos pa skatuves priekšu ^_^

Ah, vasara ir beidzot atnākusi. Tagad jādabū vienīgā lieta, kas vasaru padara jestrāku ;D ..